Fordította: Pressing Lajos
Online forrás: Buddhista Misszió
Forrás: Bodhi, Bhikkhu: Brahmajāla Sutta – A nézetek mindent felölelő hálója. Orient Press Kiadó, Budapest, 1993.
DN 1. Brahmajāla Sutta (PTS: D I 1)
A nézetek mindent felölelő hálója
- Szutta
- Bevezető
- Kommentárok I., II., III., IV., V.
- Exegetikai tanulmányok
- A Pāramīkról
- A 'Tathāgata' jelentéséről
- Függelék 1., 2.
2. függelék
A segédkommentárok néhány bekezdése pāli nyelven
(Az USK. betoldások szögletes zárójelben)
1. Az ölés cselekedete az én-nélküliség tanának megvilágításában
Etth'āha: – Khaṇe khaṇenirujjhanasabhāvesu saṅkhāresu ko hanti, ko vā haññati? Yadi cittacetasikasantāno so arūpatāya na chedanabhedanādivasena vikopanasamattho, nāpi vikopanīyo. Atha rūpasantāno so acetanatāya kaṭṭhakaliṅgarūpamo ti na tattha chedanādinā pāṇātipāto labbhati yathā matasarīre. Payogo pi pāṇātipātassa paharaṇappakārādi atītésu vā saṅkhāresu bhaveyya anāgatesu vā paccuppannesu vā, tattha na tāva atitānāgatesu sambhavati tesaṁ abhāvato; paccuppannesu ca sankhārānaṁ khaṇikattā sarasen' eva nirujjhanasabhāvatāya vināsābhimukhesu nippayojano payogo siyā, vināsassa ca kāraṇarahitattā no paharaṇappakārādipayogahetukaṁ maraṇaṁ, nirīhakatāya ca sankhārānaṁ kassa so payogo, khaṇikattā vadhādhippāyasamakālabhijjanakassa kiriyāpariyosānakālānavaṭṭhānato kassa vā pāṇātipātakammabaddho it?
Vuccate: – Yathāvuttavadhakacetanāsahito sankhārānaṁ puñjo sattasaṅkhāto hantā; tena pavattitavadhakapayoganimittaṁ apagatusmā viññāṇajīvitindriyo matavohārappavattinibandho yathāvuttavadhappayogākaraṇe uppajjanāraho rūpārūpadhammasamūho haññati, kevalo vā cittacetasikasantāno. Vadhappayogāvisayabhāve pi tassa pañcavokārabhave rūpasantānādhīnavuttitāya rūpasantāne parena payojitajīvitindriyupacchedakapayogavasena tannibbattivibandhakavisadisarūpuppattiyā vihate vicchedo hotī ti na pāṇātipātassa asambhavo. Nāpi ahetuko pāṇātipāto, na ca payogo nippayojano paccuppannesu saṅkhāresu katapayogavasena tadanantaraṁ uppajjanārahassa saṅkhārakalāpassa tathā anuppattito, khaṇikānaṁ saṅkhārānaṁ khaṇikamaraṇassa idha maraṇabhāvena anadhippetattā, santatimaraṇassa ca yathāvuttanayena sahetukabhāvato na ahetukaṁ maraṇaṁ, na ca katturahito pāṇātipātappayogo nirīhakesu pi sankhāresu sannihitatāmattena upakārakesu attano anurūpaphaluppādananiyatesu kāraṇesu kattuvohārasiddhito yathā “padīpo pakāseti, nisākaro candimā” ti ca. Na ca kevalassa vadhādhippāyasahabhuno cittacetasikakalāpassa pāṇātipāto icchito santānavasena avaṭṭhitass' eva paṭijānanato; santānavasena pavattamānānañca padīpādīnaṁ atthakiriyāsiddhi dissatī ti atth' eva pāṇātipātena kammabaddho. Ayañ ca vicāro adinnādānādīsu pi yathāsambhavaṁ vibhāvetabbo.
2. A kibomló megnyilatkozás tana: a korsó és a lámpa hasonlata
Kathaṁ pana [sattirūpavasena] vijjamāno yeva pubbe anabhibyatto [byattirūpavasena] abhibyattiṁ gacchatīti? Yathā andhakārena paṭicchanno ghaṭo ālokena abhibyattiṁ gacchati.
Idam ettha vicāretabbaṁ: – Kiṁ karonto āloko ghaṭaṁ pakāsetī ti vuccate? Yadi ghaṭavisayaṁ buddhiṁ karonto [pakāseti], buddhiyā anuppannāya uppattidīpanato abhibyattivādo hāyati. Atha ghaṭabuddhiyā āvaraṇabhūtaṁ andhakāraṁ vidhamanto, evampi abhibyattivādo hāyati yeva. Sati hi ghaṭabuddhiyā andhakāro kathaṁ tassā āvaraṇaṁ hotī ti? Yathā ghaṭassa abhibyatti na yujjati, evaṁ [diṭṭhigatikaparikappitassa] attano pi [abhibyatti na yujjati yeva]. Tatthāpi hi yadi indriyavisayādisannipātena anuppannāya buddhiyā uppatti, uppattivacanen' eva abhibyattivādo hāyati, [abhibyattimattam atikkamma anuppannāya eva buddhiyā uppattidīpanato]; tathā sassatavādo pi [ten' eva kāraṇena].
(A következőkben az USK. kidolgozottabb változatát közöljük): Atha buddhippavattiyā āvaraṇabhūtassa andhakāraṭṭhāniyassa mohassa vidhamanena buddhi uppannā. Evampi sati atthavisayāya buddhiyā kathaṁ moho tassā āvaraṇaṁ hotī ti? Hāyat' eva abhibyattivādo. Kiñ ca bhiyyo: – bhedasabbhāvato pi abhibyattivādo hāyati. Na hi abhibyañjanakānaṁ candimasūriyamaṇipadīpādīnaṁ bhedena abhibyañjtabbānaṁ ghaṭādīnam bhedo hoti, hoti ca visayabhedena buddhibhedo yathāvisayaṁ buddhiyā sambhavato ti bhiyyo pi abhibyatti na yujjati yeva; na c'ettha vijjamānatābhibyattivasena vuttikappanā yuttā vijjamānatābhibyattikiriyāsankhātāya vuttiyā vuttimato ca anaññathānujānanto. Anaññā yeva hi tathā vuttisankhātā kiriyā tabbantavatthuto, yathā phassādīhi phusanādibhāvo, tasmā vuttimato anaññāya eva vijjamānatābhibyattisaṅkhātāya vuttiyā parikappito kesañci abhibyattivādo na yutto yevā ti.
3. Az örökkévalóság vizsgálata
Tatth'āyaṁ anuyuñjane saṅkhepakathā: – Yadi hi parena parikappito attā loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṁ asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṁ, hite ca paṭtipattiatthaṁ upadeso eva nippayojano siyā sassatavādino, kathaṁ vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato? Evañ ca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hiṁsādikiriyā ca na sambhavati. Tathā sukhassa dukkhassa anubhavananibandho eva sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jātiādīnañ ca asambhavato kuto vimokkho?
Atha pana dhammamattaṁ tassa uppajjati c'eva vinassati ca, yassa vasen' āyaṁ kiriyādivohāro ti vadeyya, evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṁ. Te vā pan'assa dhammā avatthābhūtā aññe vā siyuṁ anaññe vā. Yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhi pi koci viseso atthi, yāhi karoti paṭisaṁvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṁ, tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso. Kiñca dhammakappanā pi niratthikā siyā, ath'ānaññe uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano tāsaṁ viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso? Tāsampi vā attano viya niccatāti bandhavimokkhānaṁ asambhavo evā ti na yujjati yeva sassatavādo. Na c'ettha koci vādī dhammānaṁ sassatabhāve parisuddhaṁ yuttiṁ vattuṁ samattho, yuttirahitañ ca vacanaṁ na paṇṇitānaṁ cittaṁ ārādhetīti. Tena vuttaṁ “yāva paṇṇitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti, pavattantīti.
4. A megsemmisülési elképzelés eredete
Yathā hetuphalabhāvena pavattamānānaṁ sabhāvadhammānaṁ satipi ekasantānapariyāpannānaṁ bhinnasantatipatitehi visese hetuphalānaṁ paramatthato bhinnasabhāvattā bhinnasantānapatitānaṁ viya accantabhedasanniṭṭhānena nānattanayassa micchāgahaṇaṁ ucchedābhinivesassa kāraṇaṁ; evaṁ hetuphalabhūtānaṁ dhammānaṁ vijjamāne pi sabhāvabhede ekasantatipariyāpannatāya ekattanayena accantam abhedaggahaṇampi kāraṇaṁ evā ti dassetuṁ “sattassā” ti vuttaṁ pāḷiyaṁ. Santānavasena hi vattamānesu khandhesu ghanavinibbhogābhāvena sattagāho, sattassa ca atthibhāvagāhanibandhano ucchedagāho yāv'āyaṁ attā na ucchijjati, tāv'āyaṁ vijjati yevāti gahaṇato.
